Senā vēsture

Dārziņu vēsture

Pirms 11,6 tūkst. gadu

  • Baltijas ledus ezera krasta līnija stiepās gar Salaspili un Ķekavu. Daugavas deltā uzkrājās 10 – 14 m biezi, smilšaini grantaini nogulumi.
  • Pirms ~ 10,2 tūkst. g. ūdens noplūda uz okeānu, izveidojās 30 – 40 dziļā un 2 – 4 km platā Daugavas ieleja.
  • Pirms 7,5 – 5,3 tūkst. g., Litorīnas jūras 1. stadijā, ūdenslīmenis pacēlās 5 – 7 m virs tagadējā jūras līmeņa, jūra appludināja Daugavas ieleju līdz Doles salai.
  • Vēlāk jūras līmenis atkal pazeminājās un vēlreiz pacēlās.

Akmens laikmets (līdz 1500 g. pr.K)

  • Salaspils Laukskolas apmetne: senākā un  pašlaik vienīgā zināmā cilvēku apmetnes vieta Latvijā pēc apledojuma atkāpšanās. Apmetne atradās Daugavas labajā krasā iepretim Daugmales pilskalnam. Tā bija akmens laikmeta klejojošo ziemeļbriežu mednieku sezonas apmetne. Te visagrāk Latvijā apmetušies pirmie akmens laikmeta cilvēki (līdz 1500 g. p.m.ē).
  • Vairākas izpētītās baltu cilšu senvietas atradās Dārziņu apkārtnē – Doles Ķivutkalns, Salaspils Reznes, Daugavas lībiešu krāšņā kultūra Doles Raušos, Vampeniešos, pie Salaspils Laukskolas, Lipšos un Vējstūros. 

1500. g. pr. Kr. – 800.g.

  • Doles Ķivutkalna pilskalns un kapulauks – Doles salas vidusdaļā iepretim Dārziņiem: bronzas laikmeta sākumā (2. g.t. pr. Kr.) šeit atradās līdzenais kapulauks, kur mirušie guldīti ozola bluķa šķirstos.
  • Vējstūru apmetne – baltu dzīvsvietu paliekas – bronzas laikmeta uzkalniņš ar trim skeletkapiem, trim ugunskapiem un deviņiem vēlāku laiku apbedījumiem. Blakus tam atrasts 11. – 12. gs. lībiešu līdzenais kapulauks.
  • Līdz 11. gs. te dzīvojuši balti, domājams, zemgaļi, pēc tam lībieši.

800. – 1200. g.

  • Daugava senatnē bija ļoti svarīgs starptautisks kuģojamais ūdensceļš. Vikingu (varjagu) laikā 9.- 10. gs. Daugava bija tranzīta sākumposms garajā ceļā no Baltijas uz Melno jūru. Ilgstošas vikingu apmetnes Daugavas lejtecē neizveidojās, taču iedzīvotājiem bijuši cieši sakari ar skandināviem. Lībiešu kultūras uzplaukums
  • Pirms izvirzījās Rīga, Daugmales – Salaspils senvietas bija lielākais tranzīttirdzniecības centrs Daugavas lejtecē
  • Depozīti un savrupatradumi – akmens cirvji, kalti, kapļi, bronzas senlietas – dažādos laikos atrasti Šķērssēkļa saliņā Daugavā pie Doles salas.

Avoti

  • Lilita Vanaga «Salaspils novads», Salaspils, 2011
  • Enciklopēdija «Rīga», Rīgas Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988
  • Enciklopēdiskā vārdnīca, Latvijas enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1991
  • riga.lv
  • apkaimes.lv
  • lv.wikipedia.org/wiki/Dārziņi