Dārziņu vēsture
19. gs. Plostniecība
19. gadsimtā upes krasti, sākot no Doles salas, visgarām Ķengaragam un līdz pat Sarkanajiem spīķeriem, bija burtiski piedzīti plostiem. Tos pludināja no Daugavas augšteces – pa 10–15 tūkstošiem katru gadu.
Līdz rudenim baļķus vajadzēja sašķirot, apstrādāt gateros un pēc tam ar kuģiem nogādāt Eiropas ostās.
Kravu apgrozījuma ziņā Rīgas ostai līdz revolūcijai nevarēja līdzināties neviena cita visā Krievijā, bet koksnes tirdzniecībā tā bija pirmajā vietā pasaulē.
1818 – 1833 Oficiāli pastāv Daugavas loča amats. Upes posmā no Čeļicas (pie Ikšķiles) līdz Ķengaragam uz katra upes satiksmes līdzekļa obligāti jāatrodas locim. Rumbulas posteņa loči bija pārsvarā Doles, Salaspils, Ikšķiles, Mazjumpravas muižu zemnieki.
19. gs. 2. puse
- 1826. g. apkaimes zemnieki iegūst uzvārdus
- 1864. g. Salaspils muižai bez muižas centra un zemnieku mājām pieder arī Nolpes sala, Mārtiņsala, .. bijusī pasta stacija, Čuibes krogs. Dvēseļu skaits – 1016
- Dzelzceļa līnija gar tag. Dārziņiem uzbūvēta 1861. g. (Rīga – Dinaburga). Pirmā pietura pēc Rīgas – Kurtenhofa (no 1925. g. Salaspils). Pietura Dārziņi – no 1960. g.
- 1870. g. Čuibes krogā atver pirmo skolu kurlmēmiem latviešu bērniem no Vidzemes un Kurzemes guberņām
Kapsila kapi
20. gs. 1. puse
1949.g. 25. marts
No Salaspils pagasta mājām Čuibas mājām izsūtītas Olga un Maiga Brasliņas.
Avoti
- Lilita Vanaga «Salaspils novads», Salaspils, 2011
- Enciklopēdija «Rīga», Rīgas Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988
- Enciklopēdiskā vārdnīca, Latvijas enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1991
- riga.lv
- apkaimes.lv
- lv.wikipedia.org/wiki/Dārziņi